1.4 Tiesību aktiem atbilstoša MI izmantošana
Atruna: Mēs esam rūpīgi izpētījuši šīs nodaļas saturu, taču MI tiesības ir strauji mainīga joma. Kopš publicēšanas noteikumi var būt mainījušies, tāpēc vienmēr pārbaudiet aktuālo tiesisko situāciju un, ja nepieciešams, ņemiet vērā savas valsts tiesību aktus. Šī nodaļa nav juridiska konsultācija.
Galvenā doma
-
Nepastāv tiesisks vakuums. Datu aizsardzības tiesības ir bijušas spēkā visu laiku.
- Grafiks ir mainījies. Augsta riska pienākumi izglītības MI sistēmām stājas spēkā 2027. gada 2. decembrī, nevis 2026. gada augustā. Pārbaudiet savas skolas izdales
materiālus.materiālus (skatīt arī 1.6). - Jau saistoši kopš 2025. gada februāra.
EmocijuSistēmas,atpazīšanakasskolāsnolasa skolēnu emocijas no sejas vai balss, iraizliegta,aizliegtas, un skolām, kas izmanto MI,jānodrošinajāveic pasākumi, lai veidotu savu darbiniekukompetence.MIģenerētapratību.satura marķēšana sākasNo 2026. gadaaugustā.augusta tērzēšanas robotiem jānorāda, ka tie ir MI, un dziļviltojumi jāmarķē. - Grūtākais slānis ir datu aizsardzība. Bez līguma, kas izslēdz apmācību ar jūsu ievadītajiem datiem, nedrīkst apstrādāt nekādus skolēnu personas datus; piekrišana parasti nav derīga; vārdu dzēšana nav anonimizēšana.
- Autortiesībās problēma ir augšupielāde. Mācīšanas izņēmums neattiecas uz aizsargātu darbu ievadīšanu MI sistēmā.
- Detektori nekalpo par pierādījumu.
PamatotaTiesassecinājumairizdarīšanaatzinušas secinājumus, kas izdarīti nokonkrētāmkonkrētiempazīmēm — kalpo.faktiem. Noteikumiem jābūt skaidriem jau iepriekš, unmarķēšanaprasība atklāt MI izmantošanu pārspēj aizliegšanu. - Atzīmes paliek cilvēka
ziņāziņā.—Mumsuntas šķiet pašsaprotami, taču ir svarīgi atzīmēt, ka MI ieteikuma automātiska apstiprināšana nav cilvēka lēmums. - Atbildība gulstas uz iepirkumu, nevis uz jums — un atbilstība dara iespējamu. Skolas ar skaidriem noteikumiem ir tās, kuru skolotāji ziņo, ka ietaupa visvairāk laika.
Ja no šīs lapas atceraties tikai vienu teikumu:
DambjiAtbilstībaplīst.irIemācietmāja,peldēt.nevis siena.Ko man ir atļauts darīt?
Paturiet prātā šos četrus soļus, pirms kaut ko ierakstāt, ielīmējat vai augšupielādējat. Lūdzu, izmantojiet turpmāko pārskatu kā vispārīgu orientieri. Prasības jūsu valstī var atšķirties no šeit minētajām. Tāpēc vienmēr pārbaudiet savai valstij un skolai specifiskos noteikumus.
1. att.: "..." (MI ģenerēts attēls, ...)
"Mēs pat īsti nezinām, ko mums ir atļauts darīt, it īpaši, kad runa ir par datu aizsardzību."
Lasīšanas dienasgrāmata, trešais skatiens
Mūsu devītās klases skolēns, viņa lasīšanas dienasgrāmata, viņa skolotāja aizdomas. 1.2. nodaļā tas bija jautājums par mācīšanos; 1.3. nodaļā — par profesionālu spriedumu. Šeit tā ir tiesas lieta.
2025. gada decembrī Hamburgas (Vācija) Administratīvā tiesa pieņēma lēmumu par steidzamu pieteikumu šajā lietā. SkolotājsAngļu valodas skolotājs bija pamanījis, ka lasīšanas dienasgrāmata neatbilstpareizrakstības, gramatikas un vārdu krājuma ziņā bija uzrakstīta daudz augstākā līmenī nekā zēna rakstības stilam klases pārbaudes darbā.darbs Rezultātāpar to pašu grāmatu. Vēlāk zēns atzina, ka izmantojis ChatGPT, un skola todienasgrāmatu uzskatījanovērtēja parkā maldināšanu.maldināšanas Sekojamēģinājumu. steidzamsViņa pieteikums,tēvs laivērsās totiesā apturētu,ar tačusteidzamu pieteikumu; tiesa to noraidīja. NeatklātaTiesas argumentācija sniedzas tālāk par šo lietu: skolēniem jāpieņem, ka darbs jāveic pilnīgi patstāvīgi, ja vien kāds palīglīdzeklis nav skaidri atļauts, – tāpēc neatklāta MI izmantošana skolas darbā tiek uzskatīta par maldināšanu pat tad, ja skolai nav skaidrarakstiska noteikuma pret MI. Visiem(Šajā skolēniemgadījumā jāpieņem,skolotājs patiesībā bija klasei pateicis, ka viņiemChatGPT jāstrādā patstāvīgi, ja vien viņiemizmantot nav paziņots, kādi palīglīdzekļi ir atļauti.atļauts.) Viena atruna, ko atcerēties jau no paša sākuma: šistas ir vienavienas tiesas lēmums,lēmums steidzamā tiesvedībā, un tas vēl nav galīgs.
Šis ir piemērots brīdis, lai runātu par visizplatītāko maldīgo priekšstatu šajā jomā. Nepastāv tiesisks vakuums. Tas nekad nav pastāvējis.
Namam ir trīs stāvi
Lielākā daļa skolotāju iztēlojas MI tiesības kā vienu vienīgu sienu, ko kaut kur Briselē turpina būvēt. Taču noderīgāk ir iztēloties māju, kurā jūs jau dzīvojat. Pamats ir datu aizsardzība. Tas ir nesošais elements. Tas tika ielikts jau pirms vairākiem gadiem. Tas nosaka jūsu otrdienas rītu. Augšējais stāvs ir ES MI akts — Eiropas MI tiesības, kas klasificē sistēmas pēc to potenciālā kaitējuma un uzliek stingrākus pienākumus, jo augstāks ir risks. Tas ir daļēji apdzīvots un joprojām top, un tā pabeigšanas datums nesen tika pārcelts uz vēlāku laiku. Durvis un logi ir autortiesības un eksāmenu tiesības — nelieli un specifiski elementi, kurus jūs skarat ik dienu, to nemaz nepamanot.
2. att.: "Atbilstība ir māja" (MI ģenerēts attēls, ...)
Pirmais stāvs: datu aizsardzība, skaidrāka, nekā daudzi domā
Kāda cilvēka personas datu apstrādei vienmēr nepieciešams juridisks pamats. Skola kā publiska iestāde savu pamatojumu būtībā gūst no saviem likumā noteiktajiem pienākumiem izglītības jomā. Nepastāv vispārējas licences, kas nāktu līdzi skolotāja statusam.
No tā izriet trīs sekas, kas veido šīs nodaļas praktisko kodolu.
Piekrišana neatrisina jautājumu. Viens acīmredzams risinājums būtu vienkārši pajautāt vecākiem. Taču šai pieejai ir divi trūkumi. Pirmkārt, piekrišanai jābūt brīvi dotai. Skolas kontekstā, kur atzīmes ir ietekmējošs faktors, skolotāja lūgums nav brīva izvēle. Otrkārt, piekrišanai jābūt informētai, ko ir grūti panākt, ja neviens nezina, kur dati galu galā nonāks. Pilnvarojumam jānāk no izglītības tiesību aktiem, nevis no paraksta, jo tas pārceļ atbildību augstāk — prom no jums.
Vārdu dzēšana nepadara datus anonīmus. 2024. gadā Vācijas datu aizsardzības iestādes kopīgi paziņoja, ka gadījumā, ja personu joprojām var identificēt pēc konteksta, dati joprojām ir personas dati. Tas skolās ir īpaši problemātiski, jo tieši tie teksta veidi, kuros skolotāji visvairāk vēlas palīdzību — esejas, brīva rakstīšana un mācību dienasgrāmatas — identificē autoru pēc rakstības stila.
Robežlīnija ir līgums: pakalpojumu sniedzējs drīkst apstrādāt jūsu datus, ja tas dara to stingri saskaņā ar jūsu norādījumiem un ja par to ir noslēgta rakstiska vienošanās. Taču brīdī, kad tas izmanto jūsu ievadīto savām vajadzībām, vienošanās sabrūk, jo tas vairs nedarbojas jūsu uzdevumā. Praktiskais tests tātad ir šāds: vai šāda vienošanās pastāv, un vai tā izslēdz apmācību ar jūsu ievadītajiem datiem? Ja nē, personas dati nedrīkst tikt ievadīti vispār.
Vēl divas piezīmes, kas ir vērts atcerēties: dati par veselību, invaliditātiveselību un speciālajām izglītības vajadzībāminvaliditāti ES tiesību aktos ir pakļauti vēl stingrākai aizsardzībai,aizsardzībai. unTiem vismaznav viena Vācijas federālā zeme (Bādene-Virtemberga) ar ministrijas rīkojumu ir tieši aizliegusi to izmantošanuvietas MI sistēmās.rīkā. JaUn tiekgadījumos, izmantotaskad skolotāji izmanto privātas ierīces, juridiskāvismaz divas Vācijas federālās zemes (Ziemeļreina-Vestfālene un Bavārija) skaidri nosaka, ka atbildība par datu aizsardzību gulstas uz skolu, nevis uz jums personīgi, kas atbrīvo jūs no atbildībasskolu un uzliektās pienākumudirektoru, jūsukuram direktoram.šāda izmantošana jāapstiprina.
Otrais stāvs: ko MI akts jau prasa un ko vēl neprasa
Šeit ir labojums, kas padara novecojušu lielāko daļu esošo norādījumu. 2026. gada jūlijā ar grozījumu regulu, kas pazīstama kā "Digitālais omnibuss", ES atlika smagāko MI akta pienākumu kopumu izglītībai — tos, kas attiecas uz sistēmām, kuras klasificētas kā augsta riska, tas ir, sistēmām, ko izmanto, lai lemtu par uzņemšanu, novērtētu skolēnu apgūto vai uzraudzītu viņus eksāmenu laikā — no 2026. gada augusta uz 2027. gada 2. decembri. Ļoti daudzi 2025. gadā un 2026. gada sākumā sarakstīti izdales materiāli joprojām uzrāda veco datumu. Ja kāds dokuments jūsu skolā to dara, tam nepieciešama zemsvītras piezīme.
Noderīgāks labojums iet pretējā virzienā: tas, kas jau ir spēkā, tiek nenovērtēts par zemu, bet tas, par ko bezgalīgi diskutē, vēl nav spēkā.
Divas lietas ir saistošas jau kopš 2025. gada 2. februāra.
- Emociju atpazīšana skolās ir
pilnībāaizliegta. Sistēmas, kas apgalvo, ka spēj nolasīt skolēnu izjūtas—nouzmanībassejas,noteikšana,balss vai ķermeņa, – noskaņojuma analītika, "iesaistes" vērtējums no tīmekļa kameras— nav pelēkā zona. Tās– ir iekļautas akta īsajā sarakstā ar praksēm, kas ir vienkāršiaizliegtas.aizliegtas, ar šauriem izņēmumiem medicīnas vai drošības apsvērumu dēļ. Rīki, kas nosaka tikai nogurumu vai to, vai kāds skatās ekrānā, ir pelēkā zona; tas ir iepirkuma, nevis klases jautājums. - Skolām, kas izmanto MI,
jānodrošina,jāveic pasākumi, lai veidotu savu darbinieku MI pratību. Kopš 2026. gada jūlija likums nosaka, katonavdarbiniekijāgarantēzina,kādskokonkrētsviņilīmenis,ar–totačudara.nedarītŠim pienākumamneko navpievienotsrisinājums. Par šo pienākumu ES līmenī nav paredzēts naudas sods, tāpēc tas bieži tiekaizmirsts.aizmirsts;Tasvalstutomēriestādes var nodrošināt tā izpildi no 2026. gada augusta.
No 2026. gada 2. decembra ir saistošsaizliegts tikpatMI, lielākas mērā.rada identificējamu cilvēku seksualizētus dziļviltojumus.
Lasot šo otro pienākumu kopā ar 1.3. nodaļu, kaut kas noslēdzas. Plaisa starp zināšanām par MI un spēju ar to mācīt vairs nav tikai profesionāla problēma. Kopš 2025. gada februāra tāskolām ir juridiskajuridisks prasība.pienākums pie tā strādāt.
Kopš 2026. gada 2. augusta tērzēšanas robotiem jāinformē lietotāji, ka tie ir MI, un pakalpojumu sniedzējiem MI ģenerēts saturs jāmarķē mašīnlasāmā veidā; skolām pašām jāmarķē dziļviltojumi un MI rakstīti teksti, ko tās publicē sabiedrības informēšanai. Darba lapai, ko skolotājs ir attiecīgipārbaudījis, jāmarķē.marķējums nav vajadzīgs. No 2027. gada 2. decembra sistēmas,piemēro pienākumus augsta riska sistēmām – sistēmām, ko izmanto, lai lemtu, kuri skolēnikurš tiek uzņemti,uzņemts, novērtētu skolēnu apgūto vai uzraudzītu skolēnusviņus eksāmenu laikā, tiks uzskatītas par augsta riska sistēmām.laikā. Tam, kas šādu sistēmu izmanto,izmanto, tad rodas arsavi topienākumi, saistītietostarp pienākumi.uzticēt Taspārraudzību ietverpersonām, prasību, lai personas, kas to pārrauga, būtu,kurām, akta vārdiem izsakoties, ir "kompetentas,nepieciešamā apmācītaskompetence, apmācība un pilnvarotas"pilnvaras". Ņemiet vērā formulējumu. Tiesību akts ir nonācis pie tā paša secinājuma, pie kura nonākusi arī pedagoģija: pārraudzība bez kompetences nav pārraudzība.
Durvis un logi: autortiesības un eksāmeni
Diezgan pretintuitīvi, bet tas, kas iznāk no MI, ir vieglākā daļa. Tekstam vai attēlam, ko MI radītamrada tekstam vai attēlam parastipats, nav cilvēka autora tādā nozīmē, kāda nepieciešama autortiesībām, tāpēc parasti tas pats par sevi ir brīvs no autortiesībām.autortiesībām; ja cilvēks to veido ar savām radošajām izvēlēm, rezultāts var būt aizsargāts. Tas gan negarantē, ka tas ir "tīrs": pirmajāplaši šādaapspriestā veida nozīmīgajā Eiropas lēmumāspriedumā Minhenes tiesa konstatēja, ka tērzēšanas robots bija iegaumējis dziesmu vārdus un tos gandrīz burtiski reproducējis. Tiesa atbildību uzlika pakalpojuma sniedzējam,sniedzējam, nevis personai, kas ierakstīja pieprasījumu. VaiSpriedums skolotājs,nav kurš šādu materiālu nodod tālāk, varētu būt atbildīgs, pašlaik ir atklāts jautājums. Skaidrāka problēma ir tas, kas tiek ievadīts sistēmā — taču ņemiet vērā, ka tas ir autortiesību, nevis MI akta jautājums. MI akts neko nesaka par to, ko skolotāji drīkst ievadīt sistēmā; tas ir vecāks un pilnīgi cits tiesību kopums.galīgs.
Izņēmums, kas atļauj skolotājiem kopēt materiālu savām stundām, attiecas tieši uz to: neliela darba daļas kopēšanu konkrētai stundai. Aizsargāta darba augšupielāde komerciālā MI sistēmā ir cita darbība, un šis izņēmums to neaptver. Materiāli, kas paredzētiradīti tieši skolas mācību vajadzībāmvajadzībām, — galvenokārtpiemēram, mācību grāmatas —un jebkurādarba gadījumāburtnīcas, principā ir izslēgti no šī izņēmuma.izņēmuma, Tātadja nodaļasvien ieskenēšana,licences lai to liktu apkopot,tiem ir ikdienišķaviegli darbība, ko mācīšanas izņēmums acīmredzami neaptver.pieejamas.
Cik ļoti jums par to būtu jāraizējas? Mazāk, nekā šī nesakritība liek domāt, un vairāk nekā nemaz. Jautājums patiešām ir neatrisināts: neviena augstāka tiesa par to nav lēmusi, un speciālistu literatūra uzskata, ka esošie izņēmumi šai situācijai neder labi. Ja tiesību turētājs iebilst, prasība būtu civiltiesiska, un praksē tas ir skolas politikas un iepirkuma jautājums, nevis kaut kas, ko var atrisināt atsevišķs skolotājs. Kas nav neskaidrs, ir šaurais gadījums, un tā ir robeža, kas jāatceras: skolas mācību grāmatu un izdevēju materiāliem MI rīkos vispār nevajadzētu nonākt — ne ieskenētiem, ne pārrakstītiem, pat ne darba lapas izveidei.
Tiesu prakse šajā jomā pašlaik šķietir nekonsekventa visā Eiropā. 2026. gada februārī Kaseles (Vācija) Administratīvā tiesa divas universitāšu lietas izlēma vienādi un asi: jalai studentsgan iruniversitātei parakstījisnebija deklarāciju,skaidra kaMI darbs ir viņa paša,aizlieguma, robeža tiektika pārkāpta "jau ar vienu vienīgu neatklātu ģeneratīvā MI izmantošanas gadījumu". Spriedumi nav galīgi. Tajā pašā mēnesī Parīzes administratīvā tiesa 2026.steidzamā gada februārītiesvedībā aizliedza universitātei jebkādi sodīt studentu:studentu, jo tā iepriekš nebija izstrādājusinoteikusi nekādus noteikumus par MI izmantošanu, un bez iepriekš noteikta noteikuma nebija ko atzīt par disciplināru pārkāpumu.izmantošanu. Zviedrijas apelācijas tiesa jau agrāk bija nonākusi pie tādalīdzīga paša rezultāta, balstoties uz gandrīz identiskiem faktiem kā Nīderlandes lietā, kurā spriedums bija pretējs. Šajā lietārezultāta: students bija iesniedzis trīs izdomātus avotus,citātus, taču kursa noteikumi mājasdarbos atļāva "visus palīglīdzekļus", tāpēc nebija nekā,noteikuma, kasko būtupārkāpt. pārkāpts.Turpretī Gadījumos,Nīderlandē kadvalsts viltošana bija skaidri pierādīta un noteikums pastāvēja, tiesas ir apstiprinājušas sodus. Nīderlandes Augstākāaugstākā administratīvā tiesa to darīja 2025. gadā.gada jūlijā apstiprināja sodu tiesību zinātņu studentam, kurš bija iesniedzis četrus neeksistējošus avotus: krāpšana bija pierādīta bez saprātīgām šaubām, un tam, vai viņš bija gribējis maldināt, nebija nozīmes.
Tātad modelis dažādās jurisdikcijās neizriet no valstīm. Tas ir saistīts ar to, vai noteikums pastāvēja jau iepriekš un vai maldināšana tika faktiski pierādīta.
No tā praksei izriet trīs noteikumi.
- Detektori nekalpo par pierādījumu.
KoMaldināšanalikumsjāpierādaganskolai.pieļauj,Tiesas irsecinājums,atzinušas secinājumus, kasizdarītsizdarīti notipiskāmkonkrētiempazīmēm.faktiem:Tasavoti,ietverkasatkārtotu,izrādāssavādineeksistējoši,izslīpētuskaidraformulējumu, neatbilstībuatšķirība starp to, kostudentsskolēnsspēj uzrakstīt,uzraksta, un to, ko viņš spējpateiktizskaidrot mutiski,kāpēkšņiarīlīmeņaavotus,lēcienikasvienaizrādāstekstaneeksistējoši.ietvaros, atzīšanās. Skolēns tad var sniegt skaidrojumu.TasRakstības stils vien irleģitīmsvājšceļš,pamatsun–tamvadošienavVācijasvajadzīgatiesībuprogrammatūra.komentētāji apšauba, vai ar to vien vispār pietiek konstatējumam. Detektora rezultāts labākajā gadījumā irvienaiemeslspazīmeieskatītiesstarp citām.rūpīgāk. 1.3. nodaļā minētais kļūdu īpatsvars padarašo instrumentuto nelietojamu kā pierādījumu. - Noteikumiem jābūt skaidriem pirms vērtēšanas, nevis pēc tās. Ne pilnīgs aizliegums, ne pilnīga atļauja nav noturīgi risinājumi. Tas, kas darbojas, ir patstāvīga darba deklarācija ar
vispārīguklauzulu par MI, kā arī pienākums norādīt, kas tika izmantots.Vācijā Bavārija 2026. gadā gāja vistālāk: tās universitātes nedrīkst vispār aizliegt MI nepārraudzītos vērtējumos, taču tām jāpieprasa skolēniem to deklarēt. MarķēšanaAtklātība aizliegšanas vietā. - Atzīmes paliek cilvēka ziņā.
NevienuCilvēkiemlēmumuir tiesības nebūt pakļautiem lēmumiem ar juridiskāmsekāmsekām,personaikonedrīkst pieņemtpieņem vienīgi mašīna, un skolām nav juridiska pamata šādus lēmumus pieņemt ar programmatūras palīdzību; atzīme irtiešiviensšādsnolēmums.tiem. Vācijas Izglītības un kultūras ministru pastāvīgā konference to formulē vēl stingrāk: vērtēšana ir uzdevums, ko var veikt vienīgi skolotāji. Būtiski, ka formāla MI ieteikuma automātiska apstiprināšana neskaitās par cilvēka lēmumu. Tātad1.4. nodaļas atziņa —atziņa, kakļūdainacilvēki bieži piekrīt kļūdainai MIatgriezeniskāatgriezeniskajaisaitesaitei, irganne tikai pedagoģiska,ganbet arī juridiskaproblēma — apstiprinās arī šeit.problēma.
"Katrs eksperimentē pats, tāpēc noteikumi mainās no vienas stundas uz nākamo."
Tiesības, ētika un didaktika tādējādi nonāk pie viena un tā paša secinājuma: vērtējiet procesu, nevis tikai gala rezultātu.
Atbildības patiesā adrese
Reaģējot uz to, Vācija ir ieviesusi valsts nodrošinātas skolu MI vides. Tās ir pārbaudītas platformas ar apspriestiem līgumiem, nevis atstāšana skolotāju ziņā reģistrēties jebkur, kur tas ir bez maksas. Lai gan tās atrisina problēmas, ko atsevišķi skolotāji nevar atrisināt paši, tās joprojām tiek kritizētas par to, kā tās tiek pārvaldītas, vai skolotāji tās patiešām pieņem un vai vērtējumi, ko tās atbalsta, ir pamatoti. Tā kā ieviešana pašlaikkatrā irfederālajā ierobežotazemē līdz atlasītai skolu grupai un konkrētiem mācību priekšmetiem, nākamo mēnešu laikāatšķiras, būs jāvēro,vajadzīgs laiks, lai redzētu, kā skolotājiem veicas ar šīm platformām.
Tas, kas ir savdabīgs, ir šaurāks, nekā sākotnēji varētu šķist, un to ir vērts formulēt precīzi: nevis izsludinot konkursu vai iegādājoties piekļuvi kāda cita platformai,precīzi. Vācija ir vienīgā Eiropasmūsu atrastā sistēma, kurā valsts iestāde – federālajām zemēm piederošais FWU – pati izveidoizstrādā un uztur platformu.platformu, Arīpiesaistot tehniskos darbuzņēmējus. Francija nodrošina platformuadaptīvu vingrināšanās programmatūru veselam gadagājumam, taču tā to ir pasūtījusi, un divi privāti uzņēmumi to piegādā:pasūtījusi: viens privāts uzņēmums uzrakstīja programmatūru, otrs mitina datus. LielākāVairākas citas valstis ir iegādājušās piekļuvi komerciāliem tērzēšanas robotiem; lielākā daļa pārējāspārējo kontinenta daļas vienkārši ir iegādājusies gatavu risinājumu. Slovākija ir gājusi vistālāk — ar 20 000 licencēm skolotāju izglītības fakultātēm, kas līdz 2026. gadam tiks paplašinātas līdz aptuveni 80 000 skolu skolotāju. Valsts maksāspiedāvā tikai par faktiski izmantotajām licencēm, un pakalpojumu sniedzējam līgumiski aizliegts apmācīt savu sistēmu ar Slovākijas skolu datiem. Igaunija ir panākusi līdzīgu vienošanos savām vidusskolām, un Ziemeļīrija ir ieguldījusi 10,7 miljonus mārciņu licencēs visiem skolotājiem visās skolās. Līgumisku garantiju, ka jūsu ievadītie dati netiek izmantoti apmācībai — tieši to funkciju, kurai bija paredzēta Vācijas platforma —, var arī vienkārši iegādāties.norādījumus.
Platformas izveide pašu spēkiem automātiski nedod jums vairāk kontroles. Vācijas platforma, kā norādījusi nozares asociācija, darbojas uz tiem pašiem komerciālajiem valodas modeļiem Eiropas serveros, kā visu pārējo. Turpretī Francijas sistēma tiek mitināta Francijā ar augstāko drošības sertifikāciju, ko izdevusi Francijas valsts. Viena valsts uzbūvēja virsmu un nomā dzinēju, bet otra iegādājās programmatūru un patur atslēgas no ēkas. Nav skaidrs, kura izvēle ir suverēnāka — tas ir vērts paturēt prātā, pirms lietot šo terminu.
Nīderlande izvēlējās citu pieeju, un to ir vērts zināt, jo tā piedāvā godīgāku atbildi uz to pašu jautājumu. Nevis būvējot vai pērkot, Nīderlandes skolas un universitātes apvienoja spēkus un lika lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem oficiāli sevi izvērtēt. Pārbaudot Microsoft MI asistentu, tās konstatēja divas problēmas, ko nevarēja atrisināt: kritērijus automātiskajam satura filtram, kurus sniedzējs atteicās atklāt, un astoņpadsmit mēnešu diagnostikas datu glabāšanu, kurai nebija pamatojuma. Tās risināja sarunas. Taču 2026. gada martā pakalpojumu sniedzējs atteicās kaut ko mainīt. Tāpēc novērtējums joprojām ir "dzeltens", un Nīderlandes skolām tiek ieteikts ievērot piesardzību un katrā gadījumā spriest pēc saviem ieskatiem, nevis piešķirt vispārēju atļauju. Viena valsts novērsa risku, uzbūvējot ap to; otra to rūpīgi izvērtēja un nolēma, ka tā vēl nav gatava. Abas pieejas piedāvā risinājumus problēmai, kas izklāstīta šīs nodaļas sākumā.
Šis salīdzinājums noskaidro arī vēl vienu jautājumu. Sūdzība, ka skolotāji dod priekšroku bezmaksas tērzēšanas robotam, nevis oficiālajam, Vācijā nav ieviešanas kļūdas rezultāts. Igaunijā, kur valsts sarunu ceļā nodrošināja piekļuvi katram vidusskolas skolēnam,skolēniem, septiņus mēnešus pēc gadaprogrammas sākuma tikai nedaudz vairāk par trešdaļu izmantoja oficiālo tērzēšanas robotu ik nedēļu. Izrādījās, ka lielākā daļa no viņiem bija izmantojuši bezmaksas rīkus jau pirms programmas sākuma. Visur pārbaudītā vide konkurē ar ērtāko variantu. Oficiālā rīka nodrošināšana ir nepieciešama. Taču ar to vien nepietiek.
Tomēr strukturālais secinājums saglabājas spēkā: atbilstība ir priekšnoteikums, kas paver iespējas, nevis šķērslis. Atceraties, kas tika teikts 1.2. nodaļā? SkolasSkolās ar skaidriem noteikumiem bija tās,vairāk kuruskolotāju, skolotājikas sacīja,izmanto kaMI, ietaupa– visvairākun kopumā tika ietaupīts vairāk laika. NekasNoteikumi šoizmantošanu nodaļu pamatā esošajos avotos nenorāda uz pretējo.nepalēnināja.

