5.2 Ceļvedis (īsā versija)
Mūsu sākumpunkts
DUAL.AI.TEACHer projekta mērķis ir izstrādāt skaidru un pielāgojamu ceļvedi ar septiņiem līdz desmit posmiem, kas palīdz skolotāju izglītības iestādēm iekļaut MI gan skolotāju sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā pilnveidē. Ceļvedis koncentrējas uz institucionālām pārmaiņām, nevis individuālām iniciatīvām, un tika izstrādāts kopā ar skolotāju izglītotājiem.
Divi esoši modeļi sniedza īpaši nozīmīgu pamatu.
Pirmais ir sešu posmu augstākās izglītības modelis, kas apkopots ar frāzi "mācīties mācīties no jauna". Tas virzās no institucionālo sarunu par MI pārformulēšanas caur uzticēšanos un pārvaldību, darbinieku prasmēm, mācību satura pārmaiņām un mācīšanas un vērtēšanas pārveidi uz pārmaiņu paplašināšanu visā iestādē (Black, 2025). Tā galvenā stiprā puse ir tā, ka MI tiek aplūkots kā institucionālās transformācijas virzītājspēks, nevis tikai kā rīku jautājums.
Otrais ir četru fāžu ģeneratīvā MI ieviešanas ceļvedis skolām un skolu rajoniem: izveidot pamatu, attīstīt darbinieku kompetences, atjaunināt mācību saturu un novērtēt un virzīties tālāk. Tā stiprā puse ir operatīvais fokuss un uzsvars uz konkrētu ieviešanu.
Abi modeļi dara to, kam tie paredzēti: viens attiecas uz universitātēm kopumā, otrs – uz skolām un skolu rajoniem. Skolotāju izglītības iestādes atrodas abu šo vidi krustpunktā, un tieši šeit mēs saskatījām iespēju paplašināt esošo darbu. Šīs iestādes pārveido savu mācīšanu un vienlaikus sagatavo topošos skolotājus kontekstiem, kurus tās tieši nekontrolē. Pievēršoties tikai iekšējai pārveidei, ar MI saistīto mācību saturu īstenotu darbinieki ar ierobežotu praktisko pieredzi, bet pievēršoties tikai nākotnes klases praksei, programma tiktu modernizēta, nemainot iestādi, kas to īsteno. DUAL.AI.TEACHer ceļvedis balstās uz abiem modeļiem un savieno abas dimensijas.
1. att.: "DUAL.AI.TEACHer integrācijas ceļvedis: deviņi posmi MI institucionālai integrācijai skolotāju izglītībā"
Divas asis zem posmiem
Tā vietā, lai abus atsauces modeļus apvienotu soli pa solim, ceļvedis ir veidots ap divām paralēlām asīm.
Pirmā ir institucionālā transformācija: struktūras, pārvaldība, mācību saturs un formālie nosacījumi, kas veicina vai ierobežo MI izmantošanu. Šī ass seko augstākās izglītības modeļa loģikai no pārformulēšanas līdz paplašināšanai, un tās pamatā ir atzīti pētījumi. Inovāciju difūzijas teorija izmēģināmību un novērojamību identificē kā īpašības, kas veicina inovāciju pārņemšanu, un tas pamato 7. posma uzsvaru uz redzamu pilotieviešanu (Neal et al., 2018).
Otrā ir cilvēku kapacitāte, kas kalpo kā ceļveža kvalitātes ass. Apmācību nevar reducēt līdz atsevišķiem semināriem. Pētījumi par efektīvu skolotāju profesionālo pilnveidi uzsver ilgstošumu, satura fokusu, praksi, refleksiju, atgriezenisko saiti un koučingu (Lipowsky & Rzejak, 2021). Tāpēc šie principi nosaka apmācību aktivitāšu izstrādi visā ceļvedī – no skolotāju izglītotājiem 3. posmā līdz praktizējošiem skolotājiem 6. posmā. Ar vienreizēju semināru vien posms netiek pabeigts.
Ceļveža īsais pārskats
Institucionalizēt, mērogot
Pārvērst iniciatīvu pastāvīgā struktūrā: atbildība, lomas, resursi, kvalitātes nodrošināšana, atjaunošana. Darbs turpinās arī pēc tam, kad cilvēki, kas to uzsāka, ir devušies tālāk.AI for Education. (n.d.). AI adoption roadmap for education institutions.
Black, A. (2025, December 3). Learning to learn again: A roadmap for higher education institutions in the age of AI. enablinginsights.
Lipowsky, F., & Rzejak, D. (2021). Fortbildungen für Lehrpersonen wirksam gestalten: Ein praxisorientierter und forschungsgestützter Leitfaden. Bertelsmann Stiftung.
Neal, J. W., Neal, Z. P., Lawlor, J. A., Mills, K. J., & McAlindon, K. (2018). What makes research useful for public school educators? Administration and Policy in Mental Health and Mental Health Services Research, 45(3), 432–446.
