2.10 Māksla: stila pirkstu nospiedumi
Kura ota, kura balss? Mākslinieku raksturīgo iezīmju atpazīšana ar MI
Priekšmets: Vizuālā māksla un literatūra · Klase: 9. (14–15 gadi) · Ilgums: 1 dubultstunda · MI: Mācīšanās AR MI
| Ar MI saistītās kompetences (DUAL.AI.TEACHer ietvars) – skolotāja līmenis | Priekšmetam specifiski mācīšanās mērķi – skolēna/apguvēja līmenis |
|
AF-TL-2b (MI pamati un pielietojumi × Mācīšana un mācīšanās, 2. līmenis – Refleksīva ieviešana): "Skolotāji var organizēt nodarbības elementus, kas ietver MI izmantošanu ar skaidrām pedagoģiskām lomām un stratēģijām rezultāta elementu pārbaudei." AF-FC-2b (MI pamati un pielietojumi × Apguvēju (MI) digitālās kompetences veicināšana, 2. līmenis – Refleksīva ieviešana): "Skolotāji var īstenot norādes, kas palīdz apguvējiem attīstīt praktiskas MI 3prasmes, pielāgojot uzdevumus apguvēju iepriekšējām zināšanām un pieejamajiem MI rīkiem." |
Stundas beigās dalībnieki spēj: |
Galvenā atziņa: Atpazīt "stilu" nav tas pats, kas to saprast. MI var konstatēt virspusējas likumsakarības daudzos darbos, taču, lai atšķirtu patiesu stilistisku rokrakstu no nejaušas iezīmes vai izdomātas interpretācijas, joprojām ir nepieciešams cilvēka spriedums, kas balstīts reālos darbos.
Saturs
Mākslas vēsturniekiem un literatūrzinātniekiem reti ir tieša piekļuve mākslinieka nodomiem. Tā vietā viņi rekonstruē mākslinieka "stilu", salīdzinot daudzus darbus: otas triepienus, krāsu un kompozīciju glezniecībā vai vārdu izvēli, tēlainību un ritmu dzejā. Viena glezna vai dzejolis var liecināt par kādu priekšroku,elementu, kam tiek dota priekšroka, taču tikai likumsakarība, kas atkārtojas vairākos darbos, pārvērš šo priekšrokuelementu par patiesupatiesi raksturīgu iezīmi.
Vinsents van Gogs ir noderīgs gadījuma piemērs. Aptuveni desmit gadu intensīva darba laikā viņš izveidoja uzreiz atpazīstamas raksturīgas iezīmes: biezu impasto, īsus virzītus otas triepienus un drosmīgus, bieži papildkrāsu kontrastus. Tā kā šīs iezīmes atkārtojas simtiem gleznu,gleznās, pētnieki var tās raksturot kā patiesu stilistisku rokrakstu, nevis vienreizēju izvēli.
MI attēlu rīki tagad dažu sekunžu laikā var ģenerēt pārliecinošus attēlus "Van Goga stilā". Šie attēli bieži atveido atpazīstamas virspusējas pazīmes — virpuļojošus otas triepienus, dzelteni zilu paleti —,paleti, taču tie var arī pārspīlēt vai izdomāt detaļas, kas nekad nav bijušas raksturīgas viņa faktiskajai daiļradei, vai iejauktieviest iezīmes, kas pilnībā aizgūtas no citiem māksliniekiem.
Tāda pati problēma parādās ar tekstu. MI rakstīšanas rīki var atdarināt tādu dzejnieci kā Emilija Dikinsone, atveidojot virspusējas pazīmes — domuzīmes, nepilnās atskaņas, īsas rindas —, ne vienmēr aptverot tās tematiskās un strukturālās īpašības, kuras pētnieki uzskata par patiesi raksturīgām viņas daiļradei.
Tāpēc skolēniem jāprot nošķirt trīs noteiktības līmeņus:
Iezīme – tas, kas ir tieši novērojams vienā konkrētā darbā.
Likumsakarība – iezīme, kas atkārtojas vairākos apstiprinātos darbos un ko pamatoti var saukt par raksturīgu.
Attiecināšana – apgalvojums par nozīmi, ietekmi vai autorību, kas pārsniedz to, ko paši darbi spēj apstiprināt.
Stundas plāns
| Fāze | Laiks | Darbība |
|
Ievads |
10 min |
Parādiet divus MI ģenerētus attēlus "Van Goga stilā" — vienu, kas ir tuvāks viņa patiesajai tehnikai, un otru – pārspīlētu. Skolēni min, kurš ir precīzāks, un pārrunā, kāpēc. |
|
Ievade |
10 min |
Iepazīstiniet ar shēmu Iezīme – Likumsakarība – Attiecināšana un vingriniet to nošķiršanu, izmantojot īstas gleznas detaļu. |
|
Izpēte |
15 min |
Skolēni bez MI izpēta 3–4 autentiskus viena mākslinieka/dzejnieka darbus un pieraksta, kuras iezīmes patiešām atkārtojas. |
|
Pielāgošana 1 |
20 min |
MI uzraksta stila aprakstu, balstoties uz vienu darbu vai ierobežotu uzvedni. Skolēni nosaka, kur tas izdomā nepamatotas raksturīgās iezīmes. |
|
Pielāgošana 2 |
20 min |
Tiek pievienoti vairāk darbu un stingrāka uzvedne ar atsaucēm uz avotiem. Skolēni salīdzina abus stila aprakstus. |
|
Refleksija |
25 min |
Skolēni pārnes to pašu kritiskās domāšanas ietvaru uz strīdīgu mākslas darba autentiskuma vai autorības noteikšanas gadījumu. |
Vadošie jautājumi: no MI rezultāta līdz klasē izmantojamai aktivitātei
3–4 viena un tā paša mākslinieka/dzejnieka darbi, piemēram:
A) Divas vai trīs gleznu reprodukcijas no viena un tā paša mākslinieka daiļrades perioda.
B) Tuvplāna/detaļu attēli, kuros redzami otas triepieni vai rokraksts.
C) Īsas piezīmes par tehniku vai biogrāfiju no muzeja vai literāra avota.
D) Salīdzinājumam – kontrastējošs cita mākslinieka vai dzejnieka darbs.
Skolēni katram darbam aizpilda darba lapu, atbildot uz jautājumiem: Kādas iezīmes mēs novērojam? Kādas likumsakarības atkārtojas darbos? Kas joprojām ir tikai mūsu interpretācija?
Skolēnu izmantotā uzvedne: Balstoties tikai uz šo vienu attēlu/dzejoli, apraksti mākslinieka raksturīgo stilu aptuveni 150 vārdos. MinMini tikai tās iezīmes, kas darbā patiešām ir redzamas vai klātesošas.
Skolēni anotē MI atbildi:
Uzlabota uzvedne: Pārstrādā stila aprakstu, izmantojot avotus A–D. Pēc katra stilistiskā apgalvojuma norādi konkrēto darbu, kas to apstiprina, piemēram, [Darbs B]. Ja apgalvojums ir plašāka likumsakarība, kas secināta no vairākiem darbiem, raksti [Likumsakarība]. Izņem jebkuru apgalvojumu, ko nevar pamatot.
Salīdziniet:
1. versija → 2. versija
Atrodiet:
Parādiet īsu, klasei piemērotu strīdīga mākslas darba autentiskuma vai dzejoļa autorības noteikšanas gadījuma piemēru.
Diskusijas jautājums:
Noslēguma individuālā refleksija:
Skolēni pabeidz teikumus: