Skip to main content

2.10 Māksla: stila pirkstu nospiedumi

Kura ota, kura balss? Mākslinieku raksturīgo iezīmju atpazīšana ar MI

Priekšmets: Vizuālā māksla un literatūra  ·  Klase: 9. (14–15 gadi)  ·  Ilgums: 1 dubultstunda  ·  MI: Mācīšanās AR MI

Ar MI saistītās kompetences (DUAL.AI.TEACHer ietvars) – skolotāja līmenis Priekšmetam specifiski mācīšanās mērķi – skolēna/apguvēja līmenis

AF-TL-2b

(MI pamati un pielietojumi × Mācīšana un mācīšanās, 2. līmenis – Refleksīva ieviešana):

"Skolotāji var organizēt nodarbības elementus, kas ietver MI izmantošanu ar skaidrām pedagoģiskām lomām un stratēģijām rezultāta elementu pārbaudei."

AF-FC-2b

(MI pamati un pielietojumi × Apguvēju (MI) digitālās kompetences veicināšana, 2. līmenis – Refleksīva ieviešana):

"Skolotāji var īstenot norādes, kas palīdz apguvējiem attīstīt praktiskas MI prasmes, pielāgojot uzdevumus apguvēju iepriekšējām zināšanām un pieejamajiem MI rīkiem."

Stundas beigās dalībnieki spēj:

  • atpazīt novērojamas stilistiskās iezīmes gleznās un dzejoļos (piemēram, krāsu, otas triepienus, kompozīciju; vārdu izvēli, tēlainību, ritmu);
  • nošķirt novērotu iezīmi, atkārtotu stilistisku likumsakarību un spekulatīvu attiecināšanu;
  • izskaidrot konkrētu mākslinieku vai dzejnieku stila raksturīgos elementus;
  • apvienot vairāku darbu pierādījumus, lai izveidotu autora "stila profilu";
  • formulēt uzvednes, kas liek MI pamatot savu stilistisko analīzi ar atsaucēm uz konkrētiem darbiem;
  • analizēt MI ģenerētus stila aprakstus, lai izprastu pārmērīgas vispārināšanas un kļūdainas attiecināšanas risku.

Galvenā atziņa: Atpazīt "stilu" nav tas pats, kas to saprast. MI var konstatēt virspusējas likumsakarības daudzos darbos, taču, lai atšķirtu patiesu stilistisku rokrakstu no nejaušas iezīmes vai izdomātas interpretācijas, joprojām ir nepieciešams cilvēka spriedums, kas balstīts reālos darbos.

Saturs

Mākslas vēsturniekiem un literatūrzinātniekiem reti ir tieša piekļuve mākslinieka nodomiem. Tā vietā viņi rekonstruē mākslinieka "stilu", salīdzinot daudzus darbus: otas triepienus, krāsu un kompozīciju glezniecībā vai vārdu izvēli, tēlainību un ritmu dzejā. Viena glezna vai dzejolis var liecināt par kādu priekšroku, taču tikai likumsakarība, kas atkārtojas vairākos darbos, pārvērš šo priekšroku par patiesu raksturīgu iezīmi.

Vinsents van Gogs ir noderīgs gadījuma piemērs. Aptuveni desmit gadu intensīva darba laikā viņš izveidoja uzreiz atpazīstamas raksturīgas iezīmes: biezu impasto, īsus virzītus otas triepienus un drosmīgus, bieži papildkrāsu kontrastus. Tā kā šīs iezīmes atkārtojas simtiem gleznu, pētnieki var tās raksturot kā patiesu stilistisku rokrakstu, nevis vienreizēju izvēli.

MI attēlu rīki tagad dažu sekunžu laikā var ģenerēt pārliecinošus attēlus "Van Goga stilā". Šie attēli bieži atveido atpazīstamas virspusējas pazīmes — virpuļojošus otas triepienus, dzelteni zilu paleti —, taču tie var arī pārspīlēt vai izdomāt detaļas, kas nekad nav bijušas raksturīgas viņa faktiskajam daiļradei, vai iejaukt iezīmes, kas pilnībā aizgūtas no citiem māksliniekiem.

Tāda pati problēma parādās ar tekstu. MI rakstīšanas rīki var atdarināt tādu dzejnieci kā Emilija Dikinsone, atveidojot virspusējas pazīmes — domuzīmes, nepilnās atskaņas, īsas rindas —, ne vienmēr aptverot tās tematiskās un strukturālās īpašības, kuras pētnieki uzskata par patiesi raksturīgām viņas daiļradei.

Tāpēc skolēniem jāprot nošķirt trīs noteiktības līmeņus:

Iezīme – tas, kas ir tieši novērojams vienā konkrētā darbā.

Likumsakarība – iezīme, kas atkārtojas vairākos apstiprinātos darbos un ko pamatoti var saukt par raksturīgu.

Attiecināšana – apgalvojums par nozīmi, ietekmi vai autorību, kas pārsniedz to, ko paši darbi spēj apstiprināt.

Stundas plāns

Fāze Laiks Darbība

Ievads

10 min

Parādiet divus MI ģenerētus attēlus "Van Goga stilā" — vienu, kas ir tuvāks viņa patiesajai tehnikai, un otru – pārspīlētu. Skolēni min, kurš ir precīzāks, un pārrunā, kāpēc.

Ievade

10 min

Iepazīstiniet ar shēmu Iezīme – Likumsakarība – Attiecināšana un vingriniet to nošķiršanu, izmantojot īstas gleznas detaļu.

Izpēte

15 min

Skolēni bez MI izpēta 3–4 autentiskus viena mākslinieka/dzejnieka darbus un pieraksta, kuras iezīmes patiešām atkārtojas.

Pielāgošana 1

20 min

MI uzraksta stila aprakstu, balstoties uz vienu darbu vai ierobežotu uzvedni. Skolēni nosaka, kur tas izdomā nepamatotas raksturīgās iezīmes.

Pielāgošana 2

20 min

Tiek pievienoti vairāk darbu un stingrāka uzvedne ar atsaucēm uz avotiem. Skolēni salīdzina abus stila aprakstus.

Refleksija

25 min

Skolēni pārnes to pašu kritiskās domāšanas ietvaru uz strīdīgu mākslas darba autentiskuma vai autorības noteikšanas gadījumu.

Vadošie jautājumi: no MI rezultāta līdz klasē izmantojamai aktivitātei

  • Ievads — Parādiet divus MI ģenerētus attēlus "Van Goga stilā" (vienu tuvāku viņa patiesajai tehnikai, otru – pārspīlētu/stereotipisku):
  • Diskusijas jautājums: "Kas liek šim attēlam izskatīties pēc īsta Van Goga darba?"
  • Problēmas izvirzīšana: "Kā mēs zinām, kuras stilistiskās detaļas patiešām ir raksturīgas šim māksliniekam?" Šīs stundas galvenais princips (vairāku autentisku darbu salīdzināšana)
  • Novērojama iezīme → atkārtota likumsakarība → attiecināšana/interpretācija
  • Ievade — Rūpīgs ieskats īstā darbā (piemēram, detaļā no "Zvaigžņotās nakts" vai Dikinsones dzejoļa strofā):
  • Sniedziet apgalvojumus par darbu, kas jāiedala kategorijās: iezīme, likumsakarība, attiecināšana. Piemērs:
  • Šajā gleznā ir redzami īsi, saraustīti otas triepieni – iezīme
  • Van Gogs saviem vēlīnajiem darbiem regulāri izmantoja īsus, virzītus otas triepienus – likumsakarība
  • Ar šiem otas triepieniem viņš pauda savu iekšējo emocionālo satricinājumu – attiecināšana
  • Izpēte — Grupu darbs. Autentisku darbu analīze:

3–4 viena un tā paša mākslinieka/dzejnieka darbi, piemēram:

A) Divas vai trīs gleznu reprodukcijas no viena un tā paša mākslinieka daiļrades perioda.

B) Tuvplāna/detaļu attēli, kuros redzami otas triepieni vai rokraksts.

C) Īsas piezīmes par tehniku vai biogrāfiju no muzeja vai literāra avota.

D) Salīdzinājumam – kontrastējošs cita mākslinieka vai dzejnieka darbs.

Skolēni katram darbam aizpilda darba lapu, atbildot uz jautājumiem: Kādas iezīmes mēs novērojam? Kādas likumsakarības atkārtojas darbos? Kas joprojām ir tikai mūsu interpretācija?

  • MI uzraksta stila aprakstu:

Skolēnu izmantotā uzvedne: Balstoties tikai uz šo vienu attēlu/dzejoli, apraksti mākslinieka raksturīgo stilu aptuveni 150 vārdos. Min tikai tās iezīmes, kas darbā patiešām ir redzamas vai klātesošas.

Skolēni anotē MI atbildi:

  • Iezīme
  • Pamatota likumsakarība
  • Nepamatots apgalvojums / attiecināšana
  • MI pārstrādā savu darbu, izmantojot vairāk pierādījumu:

Uzlabota uzvedne: Pārstrādā stila aprakstu, izmantojot avotus A–D. Pēc katra stilistiskā apgalvojuma norādi konkrēto darbu, kas to apstiprina, piemēram, [Darbs B]. Ja apgalvojums ir plašāka likumsakarība, kas secināta no vairākiem darbiem, raksti [Likumsakarība]. Izņem jebkuru apgalvojumu, ko nevar pamatot.

Salīdziniet:

1. versija → 2. versija

Atrodiet:

  • vienu detaļu, kas kļuva precīzāka;
  • vienu detaļu, ko MI izņēma;
  • vienu jaunu iezīmi, ko apstiprina pierādījumi;
  • vienu apgalvojumu, kas joprojām ir jāapšauba.
  • Refleksija/zināšanu pārnese

Parādiet īsu, klasei piemērotu strīdīga mākslas darba autentiskuma vai dzejoļa autorības noteikšanas gadījuma piemēru.

Diskusijas jautājums:

  • Balstoties uz šīs stundas galvenajiem principiem, kas izceļas kā iezīme, likumsakarība, attiecināšana?
  • Ja MI ģenerēts pastišs veiksmīgi atdarina stila virspusi, vai tas nozīmē, ka tas ir aptvēris mākslinieka patiesās raksturīgās iezīmes?

Noslēguma individuālā refleksija:

Skolēni pabeidz teikumus:

  1. Stilistiska iezīme kļūst par patiesu "raksturīgu iezīmi", kad…
  2. Pirms uzticēties MI sniegtajam mākslinieka stila aprakstam, man vajadzētu…
  3. MI var atdarināt stila virspusi, bet…

Materiāli

  • Projektors/interaktīvā tāfele ar skaļruņiem.
  • Divi MI ģenerēti attēli "… stilā" ievadam.
  • Detaļas attēls vai fragments no izvēlētā mākslinieka/dzejnieka īsta darba.
  • Neliela darba lapa "Iezīme–Likumsakarība–Attiecināšana".
  • Avotu komplekts: 3–4 autentiski darbi (attēli/dzejoļu teksti) un īsas piezīmes par tehniku vai biogrāfiju.
  • Avotu analīzes darba lapa.
  • Skolēnu ierīces ar piekļuvi apstiprinātam ģeneratīvā MI rīkam (teksta un/vai attēlu).
  • MI uzvedņu un salīdzinājuma darba lapas 1. un 2. kārtai.
  • Strīdīga autentiskuma/autorības noteikšanas gadījuma piemērs refleksijai.