1.5 MI pašreizējais stāvoklis izglītībā

Galvenā atziņa

Ja no šī teksta atcerēsieties tikai vienu teikumu: MI jau ir klātesošs izglītības kontekstā, taču tas nav regulēts. Nepieciešami strukturēti ietvari, kas atbalstītu pedagogu profesionālo pilnveidi, uzlabojot viņu zināšanas un ļaujot viņiem mācīt gan ar MI, gan par MI.

Pašreizējais MI izmantojums izglītības kontekstā

Mūsdienās mākslīgais intelekts (MI) ir ienācis ikdienas izglītības praksē, sniedzoties tālu pāri pilotprojektiem. Bieži sastopami pielietojumi ir adaptīvās mācību platformas, intelektuālās apmācības sistēmas, automatizēta vērtēšana un MI atbalstīta stundu plānošana skolotājiem (OECD, 2026). Tomēr visredzamākās pārmaiņas ir saistītas ar vispārējas nozīmes rīku tiešu izmantošanu gan skolēnu, gan pedagogu vidū.

Mācīšana ar MI

Pedagogi arvien vairāk izmanto MI kā atbalsta rīku dažādos sava darba posmos — no nodarbību plānošanas līdz vērtēšanai. Saskaņā ar OECD TALIS aptaujas datiem, 37% pamatskolas augstāko klašu skolotāju 2024. gadā norādīja, ka izmanto MI, un 57% no viņiem atzina, ka tas palīdz sagatavot vai uzlabot stundu plānus (OECD, 2026). Papildus stundu plānošanai pedagogi izmanto MI, lai pielāgotu mācību saturu dažādiem prasmju līmeņiem, sagatavotu vingrinājumu materiālus un atbalstītu vērtēšanas procesu. Taču šī pieņemšana nenotiek bez pretrunām — 72% skolotāju pauda bažas, ka MI varētu ļaut skolēniem uzdot MI radītu darbu par savu, kas atspoguļo plašāku spriedzi starp MI praktiskajiem ieguvumiem mācīšanā un tā ietekmi uz akadēmisko godīgumu (OECD, 2026).

Mācīšana par MI

Līdztekus MI izmantošanai kā mācību palīglīdzeklim, arvien vairāk nepieciešams mācīt skolēniem arī par pašu MI — kā tas darbojas, kādi ir tā ierobežojumi un kā to izmantot atbildīgi. Tas ietver pamatizpratnes veidošanu par valodas modeļiem kā prognozēšanas dzinējiem, nevis datubāzēm, kas izskaidro to tendenci "halucinēt", kā arī praktiskas prasmes, piemēram, MI radītā satura faktu pārbaudi un izdomātu citātu atpazīšanu (UNESCO, 2024). Tas ietver arī kritiskās domāšanas attīstīšanu saistībā ar uzvedņu veidošanu, virzot skolēnus no vienkāršas instrukciju izpildes uz to formulēšanu, kā arī izpratnes veidošanu par MI izmantošanas ētiskajiem un tiesiskajiem aspektiem, tostarp datu aizsardzību un ES Mākslīgā intelekta aktu. UNESCO AI Competency Framework for Teachers (2024) to raksturo kā vienu no pamata profesionālajām kompetencēm, uzsverot, ka pašiem pedagogiem vispirms jāapgūst zināšanas šajās jomās, lai tās varētu efektīvi mācīt skolēniem.

Kas trūkst?

Līdztekus institucionālajiem ietvariem un ieviešanas datiem ir svarīgi izprast, kā šie procesi izpaužas praksē. DUAL.AI.TEACHer projekta ietvaros tika organizēta virkne darbnīcu. Tajās tika aicināti daudzi izglītības jomas pārstāvji, lai iegūtu tiešu ieskatu par MI pašreizējo izmantošanu mācību procesā. Šīs darbnīcas atklāja virkni konkrētu vajadzību un bažu, ko pauda pedagogi, aptverot praktiskus, pedagoģiskus un ar apmācību saistītus aspektus. Turpmākajās sadaļās šīs vajadzības aplūkotas detalizētāk.

"Ikvienam, kurš māca ar MI, jāspēj pārbaudīt katra tā sniegtā atbilde, jo kļūdas gadās. Bez stabilām priekšmeta zināšanām jūs tās nepamanīsiet."


Revision #6
Created 2026-09-01 09:14:31 UTC by Alexander
Updated 2026-10-27 19:43:42 UTC by Ilze